Demokrātija apdraudēta: labējā ekstrēmisma ēna Meisenā

Demokrātija apdraudēta: labējā ekstrēmisma ēna Meisenā

Brandenburgā šobrīd demokrātijas pretrunas saduras ar saspringto realitāti uz vietas. No vienas puses, ir drosmīgas iniciatīvas, kas aktīvi darbojas atvērtas un solidāras sabiedrības labā; no otras puses, šīs grupas saskaras ar pieaugošu spiedienu un ienaidnieka uzbrukumiem. Piemērs tam ir biedrība “Buntes Meißen”, kas cīnās par demokrātisku līdzāspastāvēšanu. Saskaņā ar Amadeu Antonio fonda datiem Sērens Skaliks ziņo, ka kopš pašvaldību vēlēšanām 2024. gada vasarā ir strauji palielinājies naidīgais noskaņojums. AfD spēja gūt virsroku Saksijas apgabala padomes vēlēšanās un saņēma visvairāk balsu.

Pēc tam, kad apvienība “Buntes Meißen” palielināja savu apņemšanos aizstāvēt bēgļus un demokrātiskās vērtības, tā kļuva par labējā spārna naida kampaņas mērķi. Tas izpaudās kā draudi, iebiedēšana un pat vardarbība. Bija tādi incidenti kā svastikas grafiti, draudu e-pasta ziņojumi, ļaunprātīgas dedzināšanas uzbrukumi un manekena rokas granāta pie kluba nama. Šie uzbrukumi liecina par lielāku vardarbīgu uzbrukumu vilni jauniešu centriem un pilsoniskās sabiedrības iestādēm, par kuriem ziņots visā valstī, kā arī īpaši šokējošais gadījums, kad 30 maskās tērptu labējo ekstrēmistu uzbrukums jauniešu klubam “Jamm” Senftenbergā 2025. gada martā.

Labējās skatuves loma

Taču labējo ekstrēmistu straumes ir pamanāmas ne tikai lokāli. Bayerischer Rundfunk veiktie pētījumi liecina, ka AfD strādā vairāk nekā 100 cilvēku no Bundestāga labējo ekstrēmistu vides. To vidū ir arī aktīvisti no “Identitārās kustības” un ideoloģiskie pionieri no “Jaunajiem labējiem”. Šī attīstība rada jautājumus par šādu grupu ietekmi uz demokrātisko kultūru, kas jau tiek pakļauta papildu spiedienam no CDU/CSU un AfD oficiālajiem pieprasījumiem par pilsoniskās sabiedrības organizāciju politisko neitralitāti.

Amadeu Antonio fonds arī uzsver, ka “Buntes Meißen” tika svītrots no pašvaldību priekšlikumiem ES finansējuma saņemšanai – solis, kas noticis, sadarbojoties AfD, FDP, Brīvajiem pilsoņiem un CDU daļām. Demokrātiskās kultūras tīkls e.V. Vurzenā šobrīd ir kaut kas līdzīgs un arī saskaras ar pašvaldības līdzfinansējuma atņemšanu.

Manāms drauds

Vardarbības akti un uzbrukumi pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem ir ne tikai satraucoši, bet arī daļa no satraucošas tendences. Saskaņā ar Federālā Konstitūcijas aizsardzības biroja datiem Vācijā ir aptuveni 32 000 cilvēku ar labējiem ekstrēmistiskajiem uzskatiem, no kuriem 13 000 tiek uzskatīti par vardarbīgiem. Ir pieaudzis labējo ekstrēmistu noziedzība, 2020. gadā sasniedzot vairāk nekā 23 000 gadījumu, ievērojami palielinoties vardarbīgu uzbrukumu skaitam. Šī situācija ne tikai apdraud pilsonisko sabiedrību, bet arī ir likusi daudziem politiķiem un aktīvistiem atkāpties vai atkāpties no amata, baidoties no uzbrukumiem.

Izmisīgo situāciju veicina vienlaicīga apmelošanas un dezinformācijas kampaņu palielināšanās, kas vērsta tieši uz tādām organizācijām kā “Buntes Meißen”. Renē Jurišs, drīzumā gaidāmais Meisenas mēra vēlēšanu kandidāts, apmelo asociāciju un rada neuzticību un aizspriedumus. Šīs mahinācijas ir labējā spārna normalizācijas izpausme, pret kuru ir jācīnās.

Ņemot vērā šos izaicinājumus, vajadzība pēc starpreģionālās solidaritātes un sociālā atbalsta ir lielāka nekā jebkad agrāk. Lai gan “Buntes Meißen” atbalsta ziedojumus, ilgtermiņa plānošana ir apšaubāma, ņemot vērā neskaidro politisko situāciju. Nākotnē būs ļoti svarīgi, kā pilsoniskā sabiedrība un demokrātijas atbalstītāji pozicionēs sevi, lai cīnītos pret galēji labējo spēku uzbrukumiem.

Situācija Brandenburgā prasa steidzamu rīcību – ir svarīgi stiprināt pretestības un dažādības vietas un aizstāvēt demokrātiju tās ikdienas praksē. Tas padara vēl svarīgāku, lai pilsoniskās sabiedrības balsis tiktu sadzirdēta, jo demokrātiskā sabiedrībā atbildība par cieņpilnu līdzāspastāvēšanu gulstas uz ikvienu no mums.