Deju mūzika un politika: Lauchhammer Files atgriešanās Berlīnē!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Izrādes "Lauchhammer Files" pirmizrāde izgaismo VDR deju mūzikas konferenci 1959. gadā un tās ietekmi uz politisko apziņu.

Die Premiere des Theaterstücks "Lauchhammer Files" beleuchtet die Tanzmusik-Konferenz der DDR 1959 und deren Einfluss auf das politische Bewusstsein.
Izrādes "Lauchhammer Files" pirmizrāde izgaismo VDR deju mūzikas konferenci 1959. gadā un tās ietekmi uz politisko apziņu.

Deju mūzika un politika: Lauchhammer Files atgriešanās Berlīnē!

Patlaban Berlīnes centrā notiek aizraujošs teātra pasākums, kas atskatās uz pirmo deju mūzikas konferenci VDR pirms 66 gadiem. Pētnieciskā teātra grupa Lunatiks ar savu jauniestudējumu “Lauchhammer Files” uz skatuves ienes tā laika politisko klimatu. Tāpat kā mēs no Radio Trīs pieredzēts, tiek apspriesta mūzikas ietekme uz pilsoņu politisko apziņu.

“1. Lauchhammer Dance Music Conference” tika aizsākta 1959. gadā, lai attīstītu vieglo mūziku, kas atbilst sociālisma ideāliem. Šīs konferences iniciators bija Valters Ulbrihs, un tās mērķis bija nodrošināt Rietumu mūzikas ietekmi uz VDR iedzīvotājiem. Lai noskaidrotu notikumu aktualitāti tajā laikā, Lunatiks komanda izvērtēja Berlīnes Mākslas akadēmijas arhīvā esošos šīs konferences failus, kas ir viņu veikuma pamatā.

Politiskās mūzikas revija ar aci

Vakars būs vairāk nekā tikai nostalģisks apskats. Iestudējums aicina skatītājus aktīvi līdzdarboties – balsošana un programma rada iespaidu, ka ir daļa no oriģinālās konferences. Pieci aktieri iejūtas hitu dziesmu autoru, komponistu un kultūras amatpersonu lomās un piedāvā pārspīlēti, parodiski atainot toreizējos apstākļus; it kā viņi ar aci norādītu uz sistēmas absurdiem.

Konferences centrālais elements bija jaunā dejas stila “Lipsi” ieviešana, kas tika iecerēts kā rokenrola sociālistisks līdzinieks. Divu valša un 6/4 taktu sajaukumā tas bija paredzēts, lai ļautu VDR pilsoņiem praktizēt jaunu, “sociālistisku” deju. Taču vakara uzmanības centrā ir ne tikai Lipšu svinēšana, bet arī kritiskas pārdomas par izaicinājumiem, kas saistīti ar mākslas valsts regulējumu.

No mākslas cenzūras līdz radošai brīvībai

Izrādes otrajā pusē aplūkots laika posms no 1959. gada līdz 1989. gada atkalapvienošanai. Šeit tiek runāts par Volfa Bīrmaņa ekspatriāciju un grupas Pankow aizliegumiem – visi momenti, kas ļauj saprast, cik daudz valsts kontrolē cieta māksla un mūzika. Lunatiks steidzami jautā, vai mākslu un mūziku var plānot, un parāda, ka patiesu radošumu nevar izrakstīt. Klausītāji tiek aicināti aizdomāties par mūzikas lomu sabiedrībā un apzināties tās skaņu politisko dimensiju.

“Lauchhammer Files” ne tikai iedvesmo ar humoristisku izpildījumu, bet arī rosina pārdomām. Iestudējums, kas mūsdienās šķiet īpaši nozīmīgs – jo kultūras ietekme uz politisko apziņu joprojām ir ļoti aktuāla. Varētu teikt, ka šeit ir kaut kas, un tā nav tikai mūzika!

Interesentiem un zinātkāriem TD Berlin teātra apmeklējums neapšaubāmi ir tā vērts, kā ziņots rbb24. Noteikti aizraujoša pieredze Berlīnes kultūras apritē!