Skabi pils liesmās: uguns nodara miljoniem postījumu!
Skabi pils Šprēnhāgenā pēc ugunsgrēka draud sabrukt, nodarot materiālos zaudējumus vairāk nekā miljona eiro apmērā. Ugunsgrēka cēlonis nav skaidrs.

Skabi pils liesmās: uguns nodara miljoniem postījumu!
Dramatiskā incidentā tas ir vēsturiski Skabas pils sestdienas rītā uzliesmoja Šprēnhāgenā (Oderšprē). Pēc policijas ziņām, zaudējumu apmērs pārsniedz vienu miljonu eiro. Iespaidīgajai ēkai, kas celta pēc Frīdriha Lielā pasūtījuma ap 1780. gadu, pilnībā izdega jumta konstrukcija. Ugunsgrēks tika likvidēts līdz pusdienlaikam, bet operatīvie dienesti no 13 ugunsdzēsējiem dzēš ugunsgrēku līdz pusdienlaikam. Par laimi, cilvēki nav cietuši, bet ugunsgrēka cēlonis joprojām nav skaidrs.
Skaby pilij ir notikumiem bagāta vēsture. Sākotnēji Karaliskā tiesas palāta pasūtīja kā muižas ēku, un tā ir piedzīvojusi daudzas pārvērtības. Piemēram, 20. gados to izmantoja kā medību namiņu. Vēlāk, ap 1925. gadu, Franciskāņu ordenis pārņēma teritoriju un iekārtoja izglītības māju, kur arī ebreju jauniešus sagatavoja savai turpmākajai emigrācijai. Otrā pasaules kara laikā pils kalpoja kā militārā slimnīca, pirms to pēc kara pārņēma Stasi, un līdz mūra krišanai tika uzskatīta par lieguma teritoriju. Kopš tā laika tas stāvējis tukšs un nopostīts.
Vēstures gabaliņš
Pils tika izmantota ne tikai kā rezidence, bet arī dažādiem sabiedriskiem mērķiem. 30. gados šeit aktivizējās Hachshara kustība, lai sagatavotu ebreju jauniešus emigrācijai uz Palestīnu. Šī apmācība, kas formāli pazīstama kā “fitness”, ietvēra praktiskas lauksaimniecības un amatniecības iemaņas, kas šajā periodā bija svarīga ebreju mobilizācijas sastāvdaļa. Skaby Hachshara īpašums darbojās no 1939. gada maija līdz tā likvidācijai 1943. gada februārī, palīdzot jauniešiem sagatavoties jaunajai dzīvei.
Svarīgs vārds, kas ir nesaraujami saistīts ar Skabi pils vēsturi, ir Valtera Ašenbrenera vārds. Dzimis 1913. gadā Čehoslovākijā, viņš bija daļa no Hakhshara grupas šajā īpašumā. Ašenbreners un daudzi viņa pavadoņi atrada vietu Skabi pilī, kas piedāvāja gan patvērumu, gan cerību. Līdz Hakhshara nometņu likvidēšanai 1943. gadā tika iesniegti pieteikumi par emigrāciju uz Paragvaju, un daži patiešām devās ceļā, lai gan citi traģiski iekļuva arestu un deportāciju virpulī.
Tādējādi pils ir ne tikai arhitektūras relikts, bet arī nozīmīgs vēstures liecinieks, kas saistīts ar to cilvēku likteņiem, kuri šeit dzīvoja un strādāja. Akūtais ugunsgrēks un konstrukcija, kurai draud sabrukšana, tagad met ēnu pār centieniem saglabāt un, iespējams, atdzīvināt šo vēsturisko vietu, kuras iznīcināšana kļūst arvien tuvāka.
Tuvākās dienas parādīs, kādi pasākumi tiks veikti, lai nodrošinātu Skabi pili un, iespējams, kaut kādā veidā saglabātu tās vēsturi. Šķiet, ka ir pienācis laiks veltīt jaunu nodaļu šim stāstam un atmiņām, ko tas glabā.