Vilks nosoda brutālo uzbrukumu demonstrantiem Bādfreienvaldē

Vilks nosoda brutālo uzbrukumu demonstrantiem Bādfreienvaldē

Kas notika Bādfrīenvaldē? Alianses “Freienvalde ir krāsains” demonstrācija tiešām guva pērienu. Iekšlietu ministrs Renē Vilks pēcpusdienā uzņēmās iniciatīvu un publiski nosodīja uzbrukumu šī mītiņa dalībniekiem. Šajā kontekstā viņš runāja arī ar cietušajiem, kuri tika ievainoti šajā incidentā. Saskaņā ar Cityreport sniegto informāciju incidents notika Märkisch-Oderland rajonā, kad maskās tērpti uzbrucēji uzbruka demonstrantiem ar triecieninstrumentiem, viegli ievainojot divus cilvēkus.

Iekšlietu ministrs, kurš ir bezpartejisks, skaidri norāda: "Tiesības pulcēties un piedalīties demonstrācijās ir pamatlabums." Šie vārdi nav tikai tukšas frāzes – tie atspoguļo viedokļu dažādības nozīmi demokrātiskā valstī. "Ikviens, kurš uzbrūk cilvēkiem, kuri organizē vai piedalās ģimenes un bērnu ballītēs, pārkāpj sociālās robežas," saka Vilke. Šo novērtējumu atbalsta arī uzņēmums Tagesspiegel, kurš ziņo, ka uzbrucēji mēģinājuši ierobežot notikumu ar vardarbību un bailēm. Vainīgo personība joprojām nav skaidra, jo viņi aizbēga pirms policijas ierašanās.

Aicinājums aizstāvēt demokrātiskās vērtības

Iekšlietu ministrs aicināja mērķtiecīgi aizstāvēties pret šādiem uzbrukumiem neatkarīgi no politiskajiem uzskatiem. "Mums ir jāstāv kopā un jānoraida šādas darbības," uzsver Vilks. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā to, ka vismaz daži demonstrācijas dalībnieki pieder pie savdabīgās kopienas. Tas liek uzdot jautājumu, cik bieži mums nākas piedzīvot šādus gadījumus laikā, kad kopībai jābūt tik svarīgai.

Ņemot vērā politiski motivētas vardarbības attīstību, mums ir jāinformē arī par tās izcelsmi. Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra skaidri parāda, ka vardarbīgi protesti Vācijā bieži ir iestrādāti sarežģītā individuālās politikas, sociālo kustību un motivācijas struktūrā. Konflikti nav nekas neparasts, kad demonstranti cīnās pret policijas pasākumiem. Šī dinamika ir atspoguļota arī ziņojumos par pieaugošo vardarbības līmeni un bieži vien nesamērīgo policijas reakciju.

Bet kā ikdienā izskatās realitāte? Lielākā daļa protestu norit miermīlīgi, un vairumam demonstrantu nav vardarbīgu nodomu. Par to liecina arī ieskats statistikā no 2001. līdz 2010. gadam, kur fiksēti vidēji ap 2000 kreiso un 450 labējo politisko noziegumu. Rodas jautājums: ko darīt, lai novērstu vardarbīgas konfrontācijas, nepārkāpjot tiesības uz pulcēšanās brīvību?

Visbeidzot, jācer, ka ievainotie drīz atveseļosies un šādi uzbrukumi nekļūs par normāliem. Mums kā sabiedrībai ir jābūt drosmei iestāties par dažādību un demokrātiju. Brandenburgieši, turieties kopā un parādiet, ka strādāt kopā ir iespējams!