Vilks nosoda brutālu uzbrukumu demonstrantiem sliktā Freienwalde

Vilks nosoda brutālu uzbrukumu demonstrantiem sliktā Freienwalde

Bad Freienwalde, Deutschland - Kas notika sliktā Freienwalde? Alianses "Freienwalde demonstrācija ir krāsaina" patiešām ieguva ko par nierēm. Iekšlietu ministrs Renē Vilke pēcpusdienā uzņēmās iniciatīvu un publiski nosodīja uzbrukumu šī mītiņa dalībniekiem. Šajā kontekstā viņš runāja arī ar skartajiem, kuri tika pārkāpti šajā incidentā. Saskaņā ar CityReport, incidents Märkisch-Oderland apgabalā notika, kad kapuci uzbrucēji ar trieciena instrumentiem sāka demonstrantiem un nedaudz ievainoja divus cilvēkus.

Iekšlietu ministrs, kurš ir neatkarīgs, precizē: "Tiesības uz sanāksmēm un demonstrācijām ir būtiska vērtība." Šie vārdi nav tikai tukšas frāzes - tie atspoguļo viedokļu dažādības nozīmi demokrātijā. "Ikviens, kurš uzbrūk cilvēkiem, kuri organizē vai piedalās ģimenes un bērnu festivālā, pārsniedz sociālās robežas," saka Vilke. Šo novērtējumu atbalsta arī [Tagessspiegel] (https://www.tagessspiegel.de/berlin/zwei-wärt- interjera ministrs-wilke-sesement-auf-kundatz-13858117.html) ziņojumos, ka uzbrucēji mēģināja ierobežot pasākumu ar vardarbību un bailēm. Starp citu, vainīgo identitāte joprojām ir neskaidra, jo viņi aizbēga pirms policijas ierašanās.

aicinājums aizstāvēt demokrātiskās vērtības

Iekšlietu ministrs aicināja uz noteiktu aizsardzību pret šādiem uzbrukumiem neatkarīgi no politiskajiem uzskatiem. "Mums ir jāstāv kopā un jānoraida šādas darbības," uzsver Vilke. Tas ir īpaši svarīgi, ja uzskatāt, ka vismaz daļa no demonstrācijas dalībniekiem pieder queeren kopienai. Šeit rodas jautājums par to, cik bieži mums joprojām ir jāpiedzīvo šādi gadījumi laikā, kad sadarbībai vajadzētu būt tik augstai.

Raugoties uz politiski motivētas vardarbības attīstību, mums arī jānoskaidro par fonu. Federālais politiskās izglītības centrs skaidri norāda, ka vardarbīgi protesti Vācijā bieži tiek iemiesoti sarežģītās politiskās struktūras struktūrās un sociālās kustības. Konfliktu parādīšanās nav nekas neparasts, kad demonstranti cīnās pret policijas pasākumiem. Šī dinamika ir redzama arī ziņojumos par pieaugošo vēlmi izmantot vardarbību un bieži nesamērīgās policijas reakcijas.

Bet kā realitāte izskatās ikdienas dzīvē? Lielākā daļa protestu ir mierīgi, un lielākajai daļai demonstrantu nav vardarbīgu nodomu. Tas parāda arī skatu uz statistiku no 2001. līdz 2010. gadam, kur tika reģistrēti vidēji aptuveni 2000 kreiso un 450 labo politisko noziegumu. Rodas jautājums: ko var darīt, lai novērstu vardarbīgas sadursmes, nepārkāpjot tiesības uz asamblejas brīvību?