Populārās sacelšanās atmiņa: atmiņa prenzlau pārvieto sirdis

Populārās sacelšanās atmiņa: atmiņa prenzlau pārvieto sirdis

Prenzlau, Deutschland - Prenzlauer Seepark pagājušajā nedēļas nogalē notika piemiņas pasākums 1953. gada 17. jūnija populārajai sacelšanās pasākumam. Prenzlau mērs Hendriks Sommers un pilsētas domes priekšsēdētājs Ludgers Melers atgādināja par kustīgajiem notikumiem viņu runās, kurās strādnieki un pilsoņi GDR pieauga pret represijām un ekonomiskām grūtībām. Sākotnēji protests sākās pret augšanas standartiem pirms 72 gadiem, bet ātri pārtapa par valsts mēroga sacelšanos par brīvību un demokrātiskām tiesībām. Diemžēl šī sacelšanās beidzās nežēlīgi, kad padomju tanki iejaucās ar visu cietību. GDR tika ātri atzīts par diktatūru, ko atbalstīja 500 000 padomju karavīru iejaukšanās.

Savā runā Melners pauda, ​​cik svarīgi ir saglabāt šīs vēsturiskās atmiņas nomodā. Viņš runāja arī par personīgo attālumu, kas viņam ir līdz GDR, un par vēstures ietekmi uz Prenzlau pilsētu. Pēc kara daudzi pilsētas pilsoņi aizbēga uz rietumiem - fakts, kas joprojām veido kolektīvo atmiņu. Tika domāts arī Manfreds Mäders, kurš 1986. gadā tika nošauts pie Berlīnes sienas 1986. gadā. Mäders un viņa pavadonis kļuva par upuriem GDR robežas karavīru šāvieniem eksperimentu laikā, lai šķērsotu robežu; Abi šajā vietā nomira traģiski.

Kluss atmiņas brīdis

Tabula uz vienības laukuma prenzlau atgādina meitenes un tās vēsturi. Kausēšana uzsvēra, cik svarīgi ir atcerēties 17. jūnija upurus. 17. jūnijs kādreiz bija "Vācijas vienotības diena" bijušajā Federatīvajā Republikā un tagad ir mainījusies uz piemiņas dienu, kas atgādina GDR cilvēku drosmīgo pretestību. Klusā brīdī sapulcinātie domāja arī par citiem upuriem, kuri atstāja savu dzīvību savas brīvības dēļ.

Vēl viens svarīgs punkts, ar kuru Melters runāja, bija robežu dziļāka nozīme un tā spēka apstākļu izpausme. Mērs mudināja, ka miers nekādā gadījumā nav protams. Šie vārdi tika stingri rezonēti ar klātesošajiem, kuri atceras izaicinājumus, kas daudziem cilvēkiem bija jāpārvar pirms gadu desmitiem.

Piemiņas pasākumā bija ne tikai vēsturiska dimensija, bet arī piedāvāja vietu Preenzlau pilsoņu personīgām pārdomām. Ir ļoti svarīgi saglabāt pagātnes notikumus dzīvus, lai arī nākamās paaudzes varētu no tiem mācīties. Galu galā tas ir miera un iecietības pievilcība mūsdienu sabiedrībā. Kopā tiek meklēta labāka nākotne, pamatojoties uz pagātnes mācībām. Notikumi ap populāro sacelšanos joprojām ir spēcīga atmiņa par nenogurstošo cīņu par brīvību un taisnīgumu.