Suche
Mein Konto
Atceroties tautas sacelšanos: atcere Prenclavā aizkustina sirdis
Piemiņas pasākums Prenclau piemin 1953. gada tautas sacelšanos un kāda Prenclauera bēgšanas mēģinājumu.
Atceroties tautas sacelšanos: atcere Prenclavā aizkustina sirdis
Pagājušajā nedēļas nogalē Prenclauer Seepark notika 1953. gada 17. jūnija tautas sacelšanās piemiņas pasākums. Prenclavas mērs Hendriks Zommers un pilsētas domes priekšsēdētājs Ludžers Melters savās runās atgādināja aizkustinošos notikumus, kuros VDR strādnieki un pilsoņi cēlās pret represijām un ekonomiskajām grūtībām. Pirms 72 gadiem protests sākotnēji sākās pret standartu paaugstināšanu, bet ātri pārauga valsts mēroga sacelšanās par brīvību un demokrātiskām tiesībām. Diemžēl šī sacelšanās beidzās nežēlīgi, kad padomju tanki skarbi iejaucās. VDR ātri tika atzīta par diktatūru, ko atbalstīja 500 000 padomju karavīru iejaukšanās.
Melters savā runā pauda, cik svarīgi ir saglabāt dzīvas šīs vēsturiskās atmiņas. Viņš arī runāja par viņa personīgo attālumu līdz VDR un vēstures ietekmi uz Prenclau. Daudzi pilsētas iedzīvotāji pēc kara aizbēga uz Rietumiem, un tas joprojām veido kolektīvo atmiņu šodien. Šajā dienā tika pieminēts arī Manfrēds Mēders, kurš tika nošauts, mēģinot aizbēgt no Berlīnes mūra 1986. gadā. Mēders un viņa pavadonis krita par upuri VDR robežsargu šāvieniem, mēģinot šķērsot robežu; abi gāja bojā traģiski šajā vietā.
Kluss piemiņas brīdis
Plāksne Vienības laukumā Prenclau piemin Mäderu un tā vēsturi. Melters uzsvēra 17.jūnija upuru piemiņas nozīmi. 17. jūnijs kādreiz bija "Vācijas vienotības diena" bijušajā Federatīvajā Republikā, un tagad tā ir kļuvusi par atceres dienu, kas piemin VDR tautas drosmīgo pretošanos. Klusā mirklī sanākušie atcerējās arī citus upurus, kuri atdeva dzīvību par brīvību.
Vēl viens svarīgs jautājums, ko Melters izvirzīja, bija robežu dziļākā nozīme un to varas attiecību izpausme. Mērs steidzīgi brīdināja, ka mieru nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Šie vārdi ļoti rezonēja klātesošos, kuri atcerējās izaicinājumus, kas daudziem cilvēkiem bija jāpārvar pirms gadu desmitiem.
Piemiņas notikumam bija ne tikai vēsturiska dimensija, bet tas arī piedāvāja vietu Prenclavas iedzīvotāju personīgām pārdomām. Ir ļoti svarīgi saglabāt dzīvus pagātnes notikumus, lai nākamās paaudzes varētu no tiem mācīties. Galu galā tas ir aicinājums uz mieru un toleranci mūsu mūsdienu sabiedrībā. Kopā mēs tiecamies pēc labākas nākotnes, pamatojoties uz pagātnes mācībām. Notikumi ap tautas sacelšanos joprojām ir spēcīgs atgādinājums par nenogurstošo cīņu par brīvību un taisnīgumu.