Vīrietis no bankomāta nozog aizmirstu naudu – tiesa piešķir skaidru sodu!

Vīrietis no bankomāta nozog aizmirstu naudu – tiesa piešķir skaidru sodu!

2025. gada 16. jūnijā Brandenburgā notika incidents, kas radīja ne tikai juridiskus, bet arī morālus jautājumus. Kāds sirmgalvis, izņemot bankomātā skaidru naudu, aizmirsis paņemt līdzi 390 eiro. Šo aizmirsto summu izmantoja kāds cits vīrietis, kurš nekavējoties paņēma naudu it kā savu.

Šis akts nepalika nepamanīts. Pateicoties **videonovērošanai** pie bankomāta, vainīgais ātri tika noskaidrots. Izrādījās, ka 52 gadus vecajam apsūdzētajam jau bija garš saraksts ar iepriekš sodāmām personām, tostarp neskaitāmiem mantiskiem noziegumiem un pat cietumsods par izspiešanu. Pārbaudes laikā viņš varēja atbrīvoties no alkohola un narkotikām, bet kā ir ar viņa morāles principiem?

Juridiskās sekas

Vainīgais, kurš sacīja, ka naudu glabājis mājās divus mēnešus, gaidot atradēja honorāru, tika saukts pie Prenclavas rajona tiesas krimināltiesneša. Prokuratūra izvirzīja apsūdzības par piesavināšanos. Apsūdzētais atzinās savā noziegumā un atzina, ka galu galā izmantoja naudu savas automašīnas remontam. Tas notika, neskatoties uz to, ka kāds jaunietis aizmirsto naudu atdeva tās likumīgajam īpašniekam.

Video ieraksti ne tikai apstiprināja naudas izņemšanu, bet arī liecināja, ka sirmgalvis neilgi pēc tam atkal izņēma naudu no cita bankomāta, taču to neizņēma. Tas rada jautājumu: cik bieži notiek šādi incidenti un kāda ir videonovērošanas loma?

Videonovērošana sabiedriskās vietās

Videonovērošanas tiesību pamatnoteikumus kopš 2018. gada maija regulē **Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR)**, taču bankomātu uzraudzībai īpašu noteikumu nav. Būtiska ir nepieciešamība līdzsvarot personas tiesības un interesi par novērošanu. Eiropas Savienības Tiesas spriedumā teikts, ka publisko telpu videonovērošana juridiski ir pakļauta datu aizsardzībai. Ferners-Alsdorfs precizē, ka novērošana sabiedriskās vietās ir atļauta tikai ar noteiktiem nosacījumiem.

Izaicinājums nereti slēpjas komunikācijā: uzņēmumiem ir jāinformē skartās personas par videonovērošanu, piemēram, izmantojot redzamas zīmes. Lai gan tiesiskais regulējums ir skaidrs, privātās videonovērošanas iespējas bieži vien ir pelēkā zona. Privāti ieraksti, piemēram, kaimiņu ieraksti, var ātri izraisīt juridiskus strīdus, ja tiek ignorētas personas tiesības. Naudas sodu katalogs atgādina, ka nelikumīga novērošana var novest pie aizliegumiem izmantot pierādījumus.

Tiesas lēmums piespriest atbildētājam naudas sodu 1800 eiro apmērā - kas atbilst 60 dienas likmēm pa 30 eiro katram - un konfiscēt parāda summu 390 eiro apmērā, tika pieņemts, pamatojoties uz viņa nožēlas izpausmēm un īslaicīgas neveiksmes faktu. Šis gadījums parāda, cik svarīgs ikdienas dzīvē ir līdzsvars starp juridiskajiem un morālajiem aspektiem.

Jāskatās, kā turpmāk tiks risināti šādi incidenti un vai sabiedrībā var veidoties labāka izpratne par atbildību un ētiku.