Reinsberga zaudē juridisku cīņu par bēgļu māju – mērs kritizēts!

Reinsberga zaudē juridisku cīņu par bēgļu māju – mērs kritizēts!

Reinsbergā pamatīgu ažiotāžu izraisa juridisks konflikts par bēgļu mājas celtniecību. Pilsēta un tās mērs Franks-Rudi Švohova (BVB/Free Voters) zaudēja tiesas prāvu Berlīnes-Brandenburgas Augstākajā administratīvajā tiesā, kas tika pasludināta 16.oktobrī. Strīds risinās ap plānoto bēgļu pārejas māju Zehlinas pilsētā, ko būvēs Berlīnes uzņēmums Lehmann Invest 2.0. 2022. gadā Švohova mēģināja novērst būvniecību, bloķējot izmaiņas, kas tagad ir atzītas par juridiski neefektīvām. Kā ziņo Märkische Allgemeine Zeitung, Reinsbergas pilsētai nekas cits neatliek, kā segt procedūras izmaksas, jo pārsūdzība netika atļauta.

Tomēr strīds sniedzas daudz tālāk par juridiskiem aspektiem. Konfliktam starp pilsētu un Jensu Klausenu un Marko Lehmanu no Lehmann Invest 2.0 ir arī personiskas dimensijas. Švohova nesen saņēma 18 000 eiro naudas sodu par apgabala administratora Ralfa Reinharda (SPD) apmelošanu. Tas ir radījis papildu spriedzi jau tā saspringtajām attiecībām starp iesaistītajām pusēm, kā redzams no ziņojuma Märkische Allgemeine. Lēmans un Klausens uzsver, ka jūtas apmeloti no Švohovas un mediju puses, un ir paziņojuši par turpmākām tiesvedībām pret mēru. Šie sarežģījumi ir vispārējās sarežģītības izpausme, ar ko jāsaskaras pašvaldībām, uzņemot un integrējot bēgļus.

Pašvaldību loma

Bēgļu uzņemšanas jautājums nav tikai aktuāls temats Reinsbergā. Kā Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra [raidījumi](https://www.bpb.de/themen/migration-integration/kurzdossiers/kommunale-migrations-und-fluechtlingspolitik/322888/kommunen-und-ihre-rolle-bei-der-fluechtlingsaufnahme-rechtslage-rechlechlechtsque and manysteprach/rechlechtlingsquet pašvaldības cenšas panākt lielāku ietekmi uz bēgļu uzņemšanu. Īpaši kopš bēgļu plūsmas 2015. gadā un dramatiskajiem notikumiem Morijas bēgļu nometnē 2020. gadā vietējie aktieri ir prasījuši lielāku teikšanu. Tomēr viņu juridiskais statuss joprojām ir vājš. Lai gan pašvaldības uzņemas daudzus uzdevumus izmitināšanas un integrācijas jomā, tiesības lemt par bēgļu ieceļošanu nav to ziņā.

Reinsbergs parāda, cik svarīga ir juridiski tīra pieeja. Šeit pilsēta ne tikai sašķobījās un saputrojās, bet arī laikus rīkojās pret būvlikuma lēmumiem. Iebildums pret rajona apbūves likumu tika iesniegts dienu par vēlu, un Potsdamas Administratīvā tiesa to jau noraidīja. Tas ir vēl viens piemērs tam, kā tiesiskais regulējums pašvaldībām bieži rada šķēršļus, kas jāpārvar.

Ieskats pašreizējā struktūrā

Šīs lietas mācības ir skaidras. Pašvaldībām ne tikai jāiesaistās pretimnākošā kultūrā, bet arī labāk jāizprot un jāievēro tiesiskais regulējums. Prasības ir augstas, tāpat kā atbildība: viņi bieži vien ir pirmais kontaktpunkts bēgļu izmitināšanai un integrācijai. Ņemot vērā notikumus Reinsbergā, ir skaidrs, ka būtiska ir skaidra komunikācijas un juridiskā stratēģija.

Atbildes no Švohovas, kura ir paziņojusi par tiesvedību pret Lēmana un Klausena rīcību, parāda negaidītu konfrontāciju, kas, iespējams, vēl ilgi nebūs beigusies. Ņemot vērā Švohovas apgalvojumus, skartie uzņēmēji gan uzsvēra, ka nav draudējuši. Šāds konflikts var ne tikai noslogot vietējo politiku, bet arī uzdot jautājumus par integrācijas politiku kopumā.

Sapīšanās un strīdi ap bēgļu mītni Reinsbergā un jautājumi par pašvaldību tiesībām un pienākumiem liecina, ka diskusijas vēl ir ļoti nepieciešamas. Varētu teikt, ka tiešām ir ko teikt par visiem iesaistītajiem. Tāpēc dialogs par bēgļu uzņemšanu ir tikpat svarīgs kā tiesiskā regulējuma precizēšana un iedzīvotāju iesaistīšana šajā procesā.