Nāvējošs negadījums peldēšanā: rumāņu strādnieks noslīkst karjera ezerā!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gada 14. jūnijā Treuenbrietzenas karjera dīķī peldēšanas negadījumā traģiski gāja bojā 54 gadus vecs rumānis.

Ein 54-jähriger Rumäne starb tragisch bei einem Badeunfall im Baggersee in Treuenbrietzen am 14. Juni 2025.
2025. gada 14. jūnijā Treuenbrietzenas karjera dīķī peldēšanas negadījumā traģiski gāja bojā 54 gadus vecs rumānis.

Nāvējošs negadījums peldēšanā: rumāņu strādnieks noslīkst karjera ezerā!

Traģiskā incidentā 2025.gada 14.jūnijā Treuenbrietzenā karjera dīķī dzīvību zaudēja 54 gadus vecs vīrietis no Rumānijas.Negadījums noticis ap plkst.15. kad vīrietis devās peldēties netālu no Hans-Grade-Weg. Aculiecinieki ziņoja, ka viņš nogrimis ezera vidū un vairs necēlās virsū. Pirtnieki, kas bija incidenta aculiecinieki, nekavējās un metās ūdenī, lai viņu glābtu. Traģiski, bet reanimācijas mēģinājumi bankā bija nesekmīgi un neatliekamās palīdzības ārsts varēja vien noteikt, ka vīrietis ir miris. Policija neuzskata, ka būtu notikusi kāda ārēja ietekme, jo, pēc informācijas, negadījuma tuvumā citu cilvēku nebija.

Izmeklēšanu par nāves cēloni uzsāka kriminālpolicija. Šajā kontekstā tiek apskatītas iespējamās veselības problēmas, tostarp alkohola lietošana. Vīrietis strādāja rumāņu uzņēmumā Vācijā, un viņa ķermenis tika konfiscēts tālākai izmeklēšanai. Ģimene Rumānijā jau ir informēta. Uz vietas tika izvietots arī glābšanas helikopters un avārijas kapelāni, lai palīdzētu pirmajiem glābējiem un citiem peldētājiem. Karjera dīķis, kurā noticis negadījums, ir oficiāli noteikts kā peldvieta, un tam regulāri tiek pārbaudīta ūdens kvalitāte. Tomēr tajā nav glābēju dienesta.

Peldēšanas negadījumu cēloņi

Noslīkšanas risks ūdensceļos ir nopietns jautājums. Kā ziņo ndr.de, 2023. gadā Vācijā noslīka vismaz 378 cilvēki. Aptuveni 90 procenti no šiem letālajiem negadījumiem bieži notiek sauszemes ūdensceļos. Īpaši bīstami ir ezeri, kuros peldētāji bieži vien pārvērtē savas spējas un ignorē pēkšņa dziļuma vai zemstraumes draudus. Ziņojumā arī uzsvērts, ka ūdens temperatūrai ir nozīme: aukstuma šoks var rasties temperatūrā no 12 līdz 16 grādiem, kas var izraisīt elpošanas apstāšanos un noslīkšanu.

Turklāt Wikipedia skaidro, ka ne katru peldēšanas negadījumu izraisa klasiska noslīkšana. Tā sauktā peldēšanās nāve parasti izraisa elpošanas vai asinsrites apstāšanos, iespējams, pēkšņas saslimšanas rezultātā. Tas var izraisīt arī “refleksa nāvi” ūdenī, kurā auksta ūdens trieciens vai fiziska pārslodze var izraisīt kritisku situāciju. Tāpēc vannošanās laikā ieteicams ievērot piesardzību, īpaši pēc alkohola dzeršanas vai pie pilna vēdera, nevis uzreiz ienirt aukstā ūdenī.

Ieteicams ievērot piesardzību

Šādu incidentu izvērtējums skaidri parāda, ka cita starpā nezināšana par peldēšanas kaitīgumu var izraisīt nopietnus incidentus. DLRG iesaka izmantot tikai apsargātas peldvietas un valkāt glābšanas vestes, nodarbojoties ar ūdens sporta veidiem. Pat vienkārši peldēšanās noteikumi, piemēram, nepeldēties, ja jūtaties slikti vai esat noguris, var glābt dzīvības. Neatkarīgi no dienesta izmeklēšanas šī traģēdija kārtējo reizi rada jautājumus par krastmalas drošības un preventīvo pasākumu nozīmi.

Ņemot vērā daudzos riskus, ko rada ūdens, jācer, ka Treuenbrietzenas notikumi kalpos kā brīdinošs piemērs. Drošībai peldēšanas laikā vienmēr jābūt prioritātei, lai novērstu šādus traģiskus negadījumus.