Spiegošanas šoks Berlīnē: reids pret aizdomās turētajiem Krievijas atbalstītājiem!

Spiegošanas šoks Berlīnē: reids pret aizdomās turētajiem Krievijas atbalstītājiem!

Federālais ģenerālprokurors (GBA) iespaidīgā operācijā Berlīnē un Brandenburgā arestēja trīs ar Krieviju saistītas personas. Reids notika Berlīnē, Königs Wusterhausen un Märkisch-Oderland rajonā, un tas liecina par pieaugošajām bažām par ārvalstu ietekmi un slepenām darbībām Vācijā. Kā Pasaule ziņots, ka aresti ir saistīti ar apsūdzībām par slepenā dienesta aģentu darbību.

Aizturēto vidū ir arī 56 gadus vecā vāciete Ilona V., ukrainiete, kurai bijuši kontakti ar kādu Krievijas vēstniecības darbinieku. Viņa esot nodevusi tālāk informāciju par vācu atklājumiem par karu Ukrainā un ļāvusi kontaktam piedalīties publiskos pasākumos. Viņa aktīvi darbojās politiskajās aprindās Berlīnē un bija asociācijas valdes locekle, kurā strādāja arī Valters S., bijušais Aizsardzības ministrijas ierēdnis. Izmeklēšana vērsta arī pret diviem augsta ranga bijušajiem Federālās aizsardzības ministrijas darbiniekiem, taču viņi netika arestēti.

Iesaistīšanās aizdomīgā asociācijā

Brandenburgā tika arestēti arī Surens A. un Falko H., kuriem abiem ir saistības ar pretrunīgi vērtēto asociāciju “Friedensbrücke – War Victims Aid”. Šī apvienība organizē transporta misijas uz Doņeckas un Luhanskas konflikta zonām, kas, pēc izmeklētāju domām, dod labumu tādām teroristu organizācijām kā, piemēram, ikdienas ziņas ziņots. Falko H. aktīvi darbojās kā valdes loceklis, un tiek ziņots, ka viņš ir bijis iesaistīts vairāk nekā 14 000 eiro no kluba līdzekļu pārsūtīšanas uz kara skartajām teritorijām. Pats klubs kopš 2022. gada maija tiek izmeklēts par nelegālu preču pārvadāšanu.

"Miera tilts" sociālajos medijos izcēlies ar transportu uz konflikta reģioniem, taču apgalvo, ka sniedz tikai humāno palīdzību. Slependienesta iesaistīšanās tiek likta lietā, jo kluba priekšsēdētāja Liane Kilinca ir aizbēgusi uz Krieviju un tiek turēta aizdomās par prokrievisko kaujinieku atbalstīšanu Donbasā. Pētījumi liecina, ka militārām vajadzībām pat varētu būt piegādātas preces, savukārt Kilincs apgalvo, ka palīdz tikai civiliedzīvotājiem.

Spiegošanas aktivitātes palielināšanās

Aresti notiek sarežģītā ģeopolitiskā kontekstā. Vācija kā ES lielākā dalībvalsts un trešā lielākā ekonomiskā lielvalsts ir galvenais ārvalstu spiegošanas mērķis. Saskaņā ar Satversmes aizsardzības biroja datiem aktivitātes ir ievērojami palielinājušās, īpaši pēc Krievijas agresijas kara pret Ukrainu 2024. gadā. Šo ģeopolitisko pārmaiņu rezultātā notiek ne tikai spiegošana un kiberuzbrukumi, bet arī nepamatota ārvalstu slepeno dienestu ietekme, kas uzbrūk Vācijas valsts suverenitātei.

Berlīnes policistu arodbiedrība nepārprotami brīdina par starptautisko terorismu un ārvalstu slepeno dienestu sekām, mēģinot iekļūt Saksijas reģionā un ietekmēt to. Pašreizējais gadījums parāda, cik mulsinošs un bīstams var būt prokrievisko aktivitāšu tīkls Vācijā un kādas briesmas draud no iekšpuses un ārpuses.

Šī situācija liecina, ka Vācijai ir jāsaglabā modrība, jo tirgošanās ar ietekmi un izlūkošanas darbības joprojām ir aktuāla problēma. GBA un drošības iestādes ir aicinātas nodrošināt politisko un sociālo struktūru integritāti un drošību. Tas, vai šodienas izvietošana ir efektīvs signāls pret ārvalstu ietekmi, vēl ir jānoskaidro.