Lausicas nākotnes akadēmija: Jaunie prāti apspriež strukturālās izmaiņas!

Lausicas nākotnes akadēmija: Jaunie prāti apspriež strukturālās izmaiņas!

Lausitz Future Academy nesen notika Lībenavā un trīs dienu laikā prezentēja aizraujošas diskusijas un atklājumus par enerģijas pāreju reģionā. Pasākumā piedalījās 27 dalībnieki no Berlīnes, Brandenburgas un Saksijas vecumā no 18 līdz 27 gadiem. Šie jaunieši intensīvi risināja galveno jautājumu par to, kā sekmīgi pakāpeniski atmest ogles, neizraisot veselu reģionu ekonomisko lejupslīdi. Dalībnieki arī pārrunāja, kā var saskaņot ekoloģisko transformāciju, ekonomisko stabilitāti un sociālo taisnīgumu. rbb24 ziņo, ka darba kārtībā bija daudzveidīga semināru, lekciju un simulācijas spēļu programma.

Akadēmijas īpašie akcenti bija ekskursijas uz nozīmīgām strukturālo pārmaiņu vietām, piemēram, Welzow-Süd virszemes raktuvēm un Šipkau saules enerģijas parku, kā arī augstkalnu vēja turbīnas būvlaukums reģionā. Mērķis bija izpētīt konkrētās pārmaiņu sekas un izstrādāt nākotnes iespējas. DGB Jaunatnes iniciētās aptaujas par strukturālajām pārmaiņām rezultāti liecina, ka vairāk nekā 1700 aptaujāto jauniešu jūtas maz iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesos un gandrīz 90 procenti nav pietiekami informēti. Vairāk nekā trešdaļa vēlētos palikt Lusatijā, savukārt gandrīz 40 procenti vēl nav izlēmuši.

Enerģijas pārejas izaicinājums

Enerģētikas pāreja Vācijā ir uzmanības centrā ne tikai vietējā, bet arī valsts un starptautiskā mērogā. Magazin Medien pārskats izceļ sarežģītās problēmas, kas rodas. Vācijas poligrāfijas nozare tagad ir starptautiski atzīta par ilgtspējīgu mediju ražošanu un energoefektivitāti. Tomēr ir daudz kritikas: CO2 sertifikāti un ogļu enerģijas izmantošana kā pārejas tehnoloģija tiek sastapta ar pretestību. Turklāt EEG nodeva Vācijas mājsaimniecībām ik gadu izmaksā aptuveni 25 miljardus eiro, kas palielina enerģijas izmaksas un dažas nokļūst enerģētiskajā nabadzībā.

Nesen Eiropā ir bijusi bēdīga statistika par saaukstēšanās gadījumiem, kas katru gadu sasniedz desmitiem tūkstošu, īpaši tādās valstīs kā Anglija. Vācijā 7 miljonus mājsaimniecību ietekmē augstās enerģijas izmaksas. Tam ir daudz iemeslu, tostarp enerģijas tirgu liberalizācija, kas pastāv kopš 1996. gada un ir nozīmējusi, ka valsts vairs nedarbojas kā enerģijas piegādes garants. Pieaug vēlme pēc vairāk atjaunojamās enerģijas, un mērķis līdz 2020. gadam nodrošināt 50 procentus no atjaunojamās enerģijas bruto elektroenerģijas patēriņā ir ambiciozs.

Kur ved ceļš uz klimata neitralitāti?

Lai sasniegtu klimata mērķus, ir nepieciešama visaptveroša energosistēmu analīze. Fraunhofera Saules enerģijas sistēmu institūta ISE pētījums pēta, kā Vācija var kļūt par klimatneitrālu līdz 2045. gadam. Šī pētījuma ietvaros tika izstrādāti dažādi scenāriji, kas atspoguļo sociālo un ģeopolitisko attīstību. Fraunhofer ISE arī analizē enerģētikas nozari, transportu un citas nozares federālo zemju līmenī, ņemot vērā gan tehniskās CO2 piesaistes, gan federālisma lomu Vācijā.

Kopumā Nākotnes akadēmija Lībenau parāda, ka ceļš uz enerģijas pāreju un klimata neitralitāti piedāvā daudz izaicinājumu, bet arī daudzas iespējas. Ja mēs varam aktīvi iesaistīt jauniešus šajā procesā, tas varētu būt ļoti svarīgi, veidojot ilgtspējīgu un godīgu nākotni visam reģionam.