Atgriezties obligātajā militārajā dienestā? Spahns un Pistorius pieprasa reformas!

Atgriezties obligātajā militārajā dienestā? Spahns un Pistorius pieprasa reformas!

Pēdējās nedēļās Vācijā apgriezienus uzņēmusi diskusija par iespējamu atgriešanos obligātajā militārajā dienestā. Savienības frakcijas vadītājs Jenss Špāns uzskata, ka atsākšana ir būtisks pasākums, lai palielinātu Federatīvās Republikas aizsardzības spējas. "Mums ir jāsagatavojas iespējai atgriezties obligātajā militārajā dienestā," uzsver Spahn. Tam nepieciešama visaptveroša Bundesvēra struktūra, lai varētu ātri reaģēt. NATO aizsardzības mērķu sasniegšanai plānots pievienot līdz 60 000 papildu karavīru. Viņš saņem atbalstu no aizsardzības ministra Borisa Pistoriusa (SPD), kurš arī uzsver šāda savervēto darbinieku skaita nozīmīgumu, jo zeit.de ziņo.

Drošības politikas situācija Eiropā ir krasi mainījusies. Federālais izlūkošanas dienests un Bundesvērs brīdina par pastāvīgiem Krievijas uzbrukuma draudiem, un pašreizējie situācijas novērtējumi liecina, ka Krievija potenciāli varētu radīt apstākļus pilna mēroga karam līdz desmitgades beigām. Uz šī fona jautājums par obligāto militāro dienestu atkal ir nonācis darba kārtībā. Saistībā ar to bruņoto spēku komisārs Henings Otte nesen aicināja noteikt pienākumu dienēt, ja brīvprātīgo skaits nav pietiekams. Otte uzsver, ka federālajai valdībai ir jāizstrādā juridiski dzīvotspējīgs likums par obligātajiem elementiem, kas ir vēl viens norāde uz nepieciešamību veikt reformu, kā skaidro [WDR] (https://www1.wdr.de/nachrichten/wehrpflicht-bundeswehr-faq-fragen- Answeren-100.html).

Sīkāka informācija par iesaukšanu

Centrālais jautājums diskusijā par atgriešanos obligātajā militārajā dienestā ir jautājums, vai tam būtu jāattiecas arī uz sievietēm. Spahn skaidri norādīja, ka iesaukšana būs paredzēta tikai vīriešiem, pamatojoties uz esošo pamatlikumu. Taču, lai mainītu šo pamatlikumu, būtu nepieciešams divu trešdaļu vairākums Bundestāgā un Bundesrātā. Obligātais militārais dienests tika apturēts 2011. gadā Karla Teodora zu Gutenberga (CSU) vadībā pēc tā pastāvēšanas 55 gadus. Lai gan Savienības un SPD koalīcijas līgumā obligātais militārais dienests tieši nav minēts, mērķis ir izveidot jaunu, pievilcīgu brīvprātīgo militāro dienestu. Šeit varētu notikt pārdomāšana, kā ziņo n-tv.

SPD vairākums turpina paļauties uz brīvprātīgu līdzdalību, lai gan Pistoriuss uzsvēra, ka tas ir spēkā tikai tad, ja var apmierināt vajadzību pēc karavīriem. Jūlija Klēknere (CDU) atsaucas uz vārdu “pirmais” koalīcijas līgumā un atstāj atklātu, ka nav izslēgta obligātā militārā dienesta atjaunošana. Viņa arī iestājas par vispārēju dienesta pienākumu, kas varētu aptvert ne tikai militāro dienestu, bet arī sociālās jomas.

Bundesvēra aktuālie izaicinājumi

Izaicinājumi ir milzīgi. Pēc aizsardzības ministra Pistoriusa teiktā, ir būtiski, lai Bundesvērs kļūtu kaujas gatavībā. Tomēr jāatzīmē, ka Bundesvērs šobrīd nav pietiekami aprīkots, lai īstenotu obligāto militāro dienestu. Ir pārdotas daudzas kazarmas un īpašumi, savukārt trenažieru un pieejamo kazarmu skaits ir ievērojami sarucis. Tas varētu kavēt līdzšinējo militārā dienesta izpildi, brīdina jaunais militārais komisārs Otte. Tāpēc tiktu ierosināta zviedru stila obligātā militārā sistēma, kas varētu ietvert obligātu pulcēšanos, lai paplašinātu karaspēka spēku.

Diskusiju veicina vienlaicīga starptautiskās spriedzes palielināšanās un uzbrukumi Vidusjūrā un pie NATO ārējām robežām. Šī sprādzienbīstamā drošības politika rada jaunus izaicinājumus ne tikai Vācijai, bet arī visai Eiropai.