Sprembergs pieceļas: mērs brīdina par augošo labējo ekstrēmismu!

Sprembergs pieceļas: mērs brīdina par augošo labējo ekstrēmismu!

Situācija Sprembergā ir saspringta: mēre Kristīne Herntjē ir uzrakstījusi aizdedzinošu vēstuli, kas norāda uz satraucošo labējā ekstrēmisma pieaugumu pilsētā. Savā vēstulē viņa pievēršas labējo ekstrēmistu ideju pieaugošajai redzamībai un aicina veikt steidzamus pasākumus. Tas cita starpā ietver pastiprinātu policijas klātbūtni un videonovērošanas uzstādīšanu, lai apturētu notiekošo. Skaidrs modinātājs, kas nepaliek bez atbildes: Brandenburgas iekšlietu ministrs Renē Vilks paziņojis, ka atbalstīs Satversmes aizsardzības biroju uz vietas, lai kopīgi rastu risinājumus, kas piedāvā drošību iedzīvotājiem.

Vilks Hernjē rīcību raksturo kā drosmīgu un pareizu. Viņš uzsver, ka ir būtiski problēmu publiskot un spert konkrētus soļus. Kā daļu no savām saistībām viņš plāno arī stiprināt profilaksi skolās, lai nākotnē cīnītos pret radikalizāciju jauniešu vidū. "Digitālajā laikmetā sociālie mediji ir izšķirošs faktors, tāpēc mums arī šeit ir jāliek lielāks uzsvars," saka Vilke.

Satraucošs pieaugums

Labējo ekstrēmistu skaits Brandenburgā pērn sasniedza augstāko līmeni - 3650 cilvēku, kas ir gandrīz 20% pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Īpaši satraucoši ir tas, ka aptuveni 40% labējo ekstrēmistu tiek uzskatīti par vardarbību orientētiem. Viens no satraucošajiem notikumiem ir jauniešu grupu skaita pieaugums, kas bieži sadarbojas ar sociālo mediju starpniecību un tādējādi veido grūti saprotamu tīklu. Federālajās vēlēšanās Šprēmberga bija AfD cietoksnis, kas februārī saņēma 45,51% otro balsu.

Šīs norises nav tikai vietēja parādība. Saskaņā ar pašreizējiem pētījumiem par labējo ekstrēmistu attieksmi Vācijā, 8,3% iedzīvotāju ir slēgts labēji ekstrēmistisks pasaules uzskats, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Turklāt ievērojama iedzīvotāju daļa, aptuveni 20,1%, nepārprotami noraida labējo ekstrēmistu attieksmi. Šie atklājumi cita starpā nāk no 2024. gada autoritārisma pētījuma, kurā teikts, ka 4,5% vāciešu ir galēji labējs pasaules uzskats.

Sekas un preventīvie pasākumi

Piemērs bažām par labējo ekstrēmismu Vācijā ir daudzi reģistrētie labējā spārna noziegumi. Saskaņā ar 2024. gada Satversmes aizsardzības ziņojumu tika veikti 42 788 labēji motivēti noziegumi, kas atbilst 48% pieaugumam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šādiem notikumiem var būt postošas ​​sekas, kas ne tikai negatīvi ietekmē sociālo klimatu, bet arī nopietni apdraud sabiedrisko drošību.

Lai to novērstu, būtiskas ir preventīvas programmas demokrātijas apziņas stiprināšanai skolās un dienas aprūpes centros. Ar izglītojošu darbu un pašapziņas veicināšanu ir jāizžāvē augsne ekstrēmistiskām attieksmēm. Federālā valdība atbalsta šādas iniciatīvas ar tādām programmām kā “Dzīvā demokrātija” un “Kohēzija caur līdzdalību”, kas finansē projektus pret labējo ekstrēmismu.

Līdz ar to problēma ir sarežģīta un prasa pašvaldību, Satversmes aizsardzības biroja un sabiedrības kopīgu rīcību. Ir svarīgi nestāvēt dīkā, bet aktīvi rīkoties pret pieaugošo labējo ekstrēmismu.