Teroristu uzbrukums Berlīnes elektrotīklam: briesmas visam reģionam!

Teroristu uzbrukums Berlīnes elektrotīklam: briesmas visam reģionam!

Nesen nopietns incidents Berlīnē atkal izraisīja bažas par Vācijas kritiskās infrastruktūras drošību. 2026. gada 3. janvārī notika masveida strāvas padeves pārtraukums, kas skāra vairāk nekā 45 000 mājsaimniecību un 2200 uzņēmumus. Rezultātā daudzi cilvēki, tostarp pansionātu un slimnīcu iedzīvotāji, dienām ilgi bija bez elektrības. Atbildību par šo uzbrukumu uzņēmās kreisais ekstrēmists "Vulcan Group", kas izraisīja piecu augstsprieguma kabeļu ugunsgrēku. Apstākļi bija tik saspringti, ka policija Berlīnē izsludināja ārkārtas stāvokli, bet skolas un lielveikali skartajos rajonos palika slēgti. Šie incidenti rada nopietnus jautājumus par kritiskās infrastruktūras drošības situāciju visā Vācijā un aicina politiķus ātri rīkoties.

Stadtwerke Prenzlau rīkotājdirektors Haralds Jahnke ir nobažījies par incidentiem galvaspilsētā. Viņš pieprasa valstij ātri reaģēt un stiprināt elektrotīkla drošību. Jahnke uzsver, ka Prenclau komunālie uzņēmumi pēdējos gados ir ieguldījuši ievērojamus ieguldījumus savas infrastruktūras drošībā. Pēdējos divus gadus komunālās saimniecības telpas ir pieejamas tikai pēc iepriekšējas reģistrācijas, un arī fotografēšana objektā ir aizliegta. Šie pasākumi ir paredzēti, lai novērstu būtisku piegādes tehnoloģiju drošības apdraudējumu, kā ziņo nordkurier.de.

Ieguldījumi drošības jomā Prenclavā

Komunālie uzņēmumi lielu nozīmi piešķir cieši savienotam elektrotīklam, kura stabilitāti garantē gredzenveida savienojumi un šķērssavienojumi. Vēl viena priekšrocība ir tā, ka remontdarbi zemsprieguma tīklā bieži vien aizņem tikai dažas stundas, savukārt vidējā sprieguma tīklā tie aizņem vidēji pusi darba dienas. Ja, neskatoties uz visiem pasākumiem, notiek ilgāks strāvas padeves pārtraukums, ir pieejami stacionāri un mobilie avārijas elektroenerģijas ģeneratori, kas piedāvā maksimālo jaudu no 80 līdz 110 kW. Tomēr, pēc Jahnke teiktā, dažkārt var rasties problēmas ar problēmu novēršanu, ja defekti kļūst redzami tikai pēc kavēšanās. Lai pārvarētu šīs problēmas, pašvaldības komunālie uzņēmumi var iznomāt īpašus kabeļu mērīšanas transportlīdzekļus.

Pēdējo piecu gadu laikā pilsēta ir palielinājusi investīcijas kabeļu ierīkošanā un infrastruktūrā līdz aptuveni vienam miljonam eiro. No 175 kilometrus garā vidējā sprieguma tīkla šobrīd virs zemes atrodas tikai 50 kilometri, savukārt virs zemes atrodas tikai pieci kilometri no vairāk nekā 200 kilometru garā zemsprieguma tīkla. Šī nepārtrauktā modernizācija un ilgtermiņa investīciju plānošana ir daļa no stratēģijas, lai ilgtspējīgi aizsargātu infrastruktūru pret traucējumiem.

Likumdošana un pretestība

Notikumi Berlīnē ir arī atjaunojuši diskusiju par KRITIS jumta likumu, kura mērķis ir uzlabot kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Politiskās balsis un BDEW aicina pārvērtēt pārredzamības pienākumus, lai samazinātu drošības riskus. Taču likumprojekts, kas ir galdā kopš 2024. gada septembra, vēl nav stājies spēkā. Pašlaik tiek plaši aicināti veikt ātrus pasākumus, lai palielinātu drošību tādās jutīgās jomās kā enerģētika, ūdensapgāde un IT.

Debates par drošības nepilnībām un nepieciešamību rīkoties vēl vairāk veicina pieaugošie ekstrēmisma un kiberuzbrukumu draudi. Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs uzskata, ka šie apdraudējumi ir nopietni riski. Jaunākais piemērs no Berlīnes vēlreiz parāda, cik neaizsargātas ir pat modernās infrastruktūras.

Un, kamēr politiķi par to vēl tikai domā, mēs, pilsoņi, varam dot savu ieguldījumu: krīzes situācijās ir nepieciešama personīga atbildība, piemēram, krājot krājumus. Tā kā nākamie pilsētvides izaicinājumi ir tepat aiz stūra, un jautājums ir par to, vai esam labi sagatavojušies.

Elektrības piegādes nākotne Brandenburgā un visā Vācijā ir atkarīga no mūsu vēlmes nopietni uztvert drošības jautājumus un no politiķu spējas rīkoties ātri un efektīvi – izaicinājumu, ko nevienam nevajadzētu novērtēt par zemu.