Atmiņa Teltow: 72 gadus pēc populārās sacelšanās no 1953. gada

Atmiņa Teltow: 72 gadus pēc populārās sacelšanās no 1953. gada

Teltow, Deutschland - 2025. gada 17. jūnijā tiks pieminēts 1953. gada upuru upuris Teltovā - svarīgs notikums GDR vēsturē, kas joprojām pārvieto daudzus cilvēkus. Pulksten 17:00 pēcpusdienā Ir svinīga noliekšana pie piemiņas zīmes uz "17. jūnija Platz", bijušo Hamburgera Platzu. Iespaidīgais mākslas darbs ar nosaukumu "Die Keinsung", kas tika izveidots 2011. gadā, sadarbojoties Immanuela-Kant-Gymnasium un vēstures skolotāju Gregoram Vilkeningam, atgādina drosmīgos cilvēkus, kuri ir pret apspiešanu un brīvību.

Brandenburgas stāvoklis arī šajā gadījumā pieminēs upuri Potsdamā. Ievērojami dalībnieki, tostarp premjerministra vietnieks Roberts Krumbahs un štata pārstrādes virsnieks Dr. Maria Nooke runās. Crumbach savā runā uzsver, ka ir svarīgi iestāties par brīvību un sociālo taisnīgumu un godināt demonstrantu drosmīgo izmantošanu. Nooke uzsver tautas sacelšanās ilgtspējīgu nozīmi un nepieciešamību nomodā diktatūras atmiņu. Brandenburgas štata parlamenta viceprezidents Rainers Genilke aicinās uz sociālo atbildību saglabāt vēsturiski nozīmīgus notikumus.

sacelšanās apstākļi

1953. gada 17. jūnijs nebija tikai protesta diena, bet arī sacelšanās, kas parāda, kā viens miljons cilvēku Austrum Berlīnē un ārpus tās notika viņu tiesību dēļ. Sacelšanos izraisīja pieaugošais tuvuma pieaugums, kas nozīmēja lielāku darba slodzi tādai pašai algai - pēdējais piliens jau saspringtā proporcijā. SED vadība bija satriekta un izstājās padomju varas iestāžu aizsardzībā. Tie reaģēja ar kara likuma uzlikšanu un militāro, tautas policijas un valsts drošības izmantošanu.

Brutālā sacelšanās sakāve noveda pie aptuveni 15 000 cilvēku aresta, un 1526 tika notiesāti līdz 1954. gada janvārim. Vismaz 50 cilvēki zaudēja dzīvību, daži no viņiem bija starp GDR drošības orgāniem. Vēsturnieki, piemēram, Udo Grashoff, apraksta valdnieku bezpalīdzību tajā laikā un šokēto SED amatpersonu atsaukšanu, ņemot vērā plašo protesta vilni.

ATBILDĪBAS Mantojums

72 gadus pēc sacelšanās situācija šodien izskatās nedaudz savādāka. Liela daļa jaunākās paaudzes izrāda maz intereses par šo nozīmīgo vēsturisko notikumu. Tādi mūsdienu liecinieki kā Volfgangs Jähnichen, kuri piedzīvoja sacelšanos kā 13 gadus veci, bieži vien jūt interesi starp studentiem un vecākām paaudzēm. Günters Toepfers, kurš nonāca cietumā pēc dalības protestos “Republikas lidojuma” dēļ, kritizē arī bieži nepietiekamās zināšanas par GDR un Vācijas nodaļu.

Federālais fonds, kas nodarbojas ar SED diktatūru, mēģina izraisīt interesi par šo nodaļu Vācijas vēsturē, padarot skolas pieejamas. Tomēr sacelšanās un ar to saistītie jautājumi par brīvību un cilvēktiesībām bieži uzņemas vietu sabiedrībā. Tikai desmit no 16 federālajām federālām federālām 17. jūniju ir noenkurotas mācību programmā un vēstures stundas tiek iesētas.

1953. gada 3. jūlijā 17. jūnijs tika oficiāli pasludināts par “vācu vienotības dienu” - svētkiem, kas bija svarīgi, līdz 1990. gadā tika atkalapvienota valsts. Bet šodienas atmiņa rāda, ka brīvība nav nekas, ko var uzskatīt par pašsaprotamu. Vēl jo vairāk ir vēl svarīgāk, ka sacelšanās un mācības tiek nodotas nākamajai paaudzei. stadtblatt.online ziņo, ka notikumi, kas jāapspriež 17. jūnijā, 2025. gadā, lai izveidotu šo diskusiju.

Galu galā mums visiem ir jāuztur 17. jūnija gars un jāatstāj brīvība un taisnīgums, cerot, ka šāds stāsts netiks atkārtots.