Bernau sūta spēcīgu signālu mieram Karoga dienā!

Bernau sūta spēcīgu signālu mieram Karoga dienā!

Šodien, 2025. gada 10. augustā, Bernavas pilsēta sūta spēcīgu signālu mieram. Starptautiskā tīkla "Mēri mieram" valsts mēroga karoga dienas ietvaros pilsēta piemin 80. gadadienu kopš postošajām atombumbām, kas tika nomestas Hirosimā un Nagasaki. Mērs Andrē Štāls uzsver, cik svarīgi ir neaizmirst pagātnes šausmas un aktīvi strādāt atbruņošanās un miera labā. Kopš Ukrainas kara sākuma gandrīz nepārtraukti plīvoja miera karogs pie Jaunā rātsnama, liekot saprast, ka Bernau ir daļa no globālas kustības, kas noraida vardarbību un militārismu.

Karoga pacelšana piemin briesmīgos notikumus 1945. gada 6. un 9. augustā, kad Hirosima un Nagasaki vienā mirklī prasīja vairāk nekā 200 000 dzīvību. "Mēs nedrīkstam atkārtot ciešanas, kas rodas no šādas neiedomājamas vardarbības," norāda Štāls. Bernau lepojas ar to, ka kopš 2021. gada ir bijusi daļa no tīkla “Mēri mieram”, kuru 1982. gadā dibināja Hirosimas mērs un kurā tagad ir vairāk nekā 8480 dalībpilsētas 166 valstīs. Vācijā vien ir aptuveni 900 pilsētu, kas ir pievienojušās šim aicinājumam.

No Hirosimas uz Nagasaki

Hirosimas un Nagasaki traģēdijas ir ne tikai vēstures nodaļas, bet arī piemiņas zīmes. Šogad karoga pacelšana notiks vienlaikus ar Pilsētas mēru Ģenerālo asambleju mieram Nagasaki. Tur tika pieņemta "Nagasaki apelācijas" deklarācija, kas aicina atcelt kodolieročus. Nagasaki mērs Širo Suzuki izteica pateicību par atbalstu tiem, kas izdzīvojuši atombumbā, un aicināja visas valstis parakstīt un ratificēt Līgumu par kodolieroču aizliegumu. Tas notika kā daļa no konferences, kurā piedalījās pārstāvji no 138 pilsētām 16 valstīs, lai apspriestu mieru un kolektīvu rīcību līdz nākamajai Ģenerālajai asamblejai Hirosimā 2029. gadā. Par to ziņo Japan Times Šīs konferences ir svarīga platforma, lai veicinātu mierīgu sadarbību starp pilsētām.

Ne tikai tagadnē, bet arī mūsu nesenajā vēsturē vienmēr ir bijušas kustības un personības, kas aģitējušas par mieru. Ievērojams gadījums ir mācītājs Kristofs Vonebergers, kuram bija galvenā loma miera kustībā VDR beigās. Lai gan viņš insulta dēļ vairs nevarēja aktīvi iejaukties, viņš uzmanīgi sekoja notikumiem un stāvēja blakus bijušajiem opozīcijas locekļiem, lai demonstrētu miermīlīgu atkalapvienošanos. Šie stāsti par apņēmību un nevardarbību liecina, ka miera kustības ir nepieciešamas arī mūsdienās. Digitālā bibliotēka ziņo par to, kā šie mierīgie protesti izraisīja pārmaiņas.

Bernau kļūst skaidrs: cīņa par mieru un atbruņošanos ir svarīgs uzdevums, kas jāturpina arī mūsu laikā. Pilsēta nopietni uztver savu atbildību un aktīvi piedalās šajā globālajā kustībā, lai nekad neaizmirstu pagātnes sāpes un padarītu nākotni mierīgāku.