ArcelorMittal pārsteidzoši atsakās no plāniem par zaļo tēraudu!

ArcelorMittal pārsteidzoši atsakās no plāniem par zaļo tēraudu!

Kāds šoks tērauda rūpniecībai Vācijā! Pasaulē lielākais tērauda ražotājs ArcelorMittal pārsteidzošā kārtā ir atteicies no plāniem pāriet uz zaļā tērauda ražošanu Brēmenes un Eizenhtenštates rūpnīcās. Kamēr diskusijas un plānošana jau bija pavirzījusies uz priekšu, vispārējie apstākļi tagad ir tik slikti, ka apšauba ekonomisko dzīvotspēju. Paziņojumā tika paziņots, ka lēmumu motivējušas ne tikai šaubas par tērauda ražošanas ar samazinātu CO2 emisiju rentabilitāti.

Tomēr pēdējos mēnešos situācija ir bijusi īpaši sarežģīta daudziem nozares pārstāvjiem. Saskaņā ar ziņojumiem The high market prices and price fluctuations as well as the difficulties in procuring green hydrogen were decisive for the decision. Šīs izejvielas ir būtiskas vēlamajai klimatneitrālai ražošanai, taču pašlaik tās nav pieejamas pietiekamā daudzumā un ir arī dārgas. Par to nožēlu izsaka arī Federālā Ekonomikas ministrija, norādot, ka šīm izmaiņām solītais valsts finansējums - ap 1,3 miljardiem eiro - lielā mērā paliks neizmantots.

Neveiksme dekarbonizācijai

Tērauda rūpniecība nav mazsvarīgs spēlētājs Vācijas klimata mērķu sasniegšanā. Tas rada aptuveni 8% no valsts kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tāpēc ir nepieciešamas lielas izmaiņas. Emisijas ir jāsamazina par 55% līdz 2030. gadam, savukārt visa ES vēlas būt klimatneitrāla līdz 2050. gadam. Šie ambiciozie mērķi bija krasā pretrunā ar ArcelorMittal lēmumu atteikties no sākotnējiem plāniem.

Turpretim citi uzņēmumi, piemēram, Thyssenkrupp un Salzgitter, saglabā optimismu un lēš, ka to maiņas izmaksas ir attiecīgi aptuveni 10 miljardi eiro un 3 miljardi eiro. Kļūst skaidrs, ka tērauda rūpniecībai ir jāiztur milzīgs finansiāls spiediens, lai tā kļūtu videi draudzīgāka. "Lielās investīciju izmaksas pārejai uz tīriem ražošanas procesiem tiek lēstas aptuveni 35 miljardu eiro apmērā," uzsvērts ekspertu ziņojumā. ArcelorMittal uzsāktais pavērsiens norāda, ka šeit ir jārīkojas.

Ūdeņraža ekonomikas izaicinājumi

Zaļais ūdeņradis tiek uzskatīts par galveno resursu vienmērīgai pārejai uz klimatneitrālu tērauda ražošanu. Bet prakse izskatās savādāk. Tērauda ražošanas nozare pašlaik saskaras ar ievērojamiem riskiem. Augstās elektroenerģijas cenas Vācijā ir vēl viens kritisks punkts šajā vienādojumā. Pat tādi bijušie ministri kā Habeks pauž nožēlu par projektu atcelšanu un uzsver šo klimata iniciatīvu nozīmi. Nepieciešamība pēc finansiāla atbalsta turpinās nemitīgi. Te varētu palīdzēt pilotprojekts par klimata aizsardzības līgumiem starp valsti un uzņēmumiem.

Tas, kas notiks tālāk, joprojām ir aizraujošs. ArcelorMittal regresijai varētu būt arī ilgtermiņa ietekme uz Eiropas tērauda rūpniecības konkurētspēju. Jo īpaši tāpēc, ka paša zaļā tērauda cenas varētu būt par 30–40% augstākas nekā parastajiem produktiem no valstīm, kurās ir atviegloti klimata noteikumi. Gan uzņēmumu, gan politiķu pienākums ir rast risinājumus.

Kopumā situācija joprojām ir saspringta. Nozare saskaras ar lielām pārstrukturēšanas problēmām, un ArcelorMittal izstāšanās ir skaidrs atgādinājums, ka pāreja no teorijas uz praksi joprojām ir akmeņains ceļš.