AfD fokusā: politiskā karantīna vai bīstama normalitāte?

AfD fokusā: politiskā karantīna vai bīstama normalitāte?

Vācijā AfD joprojām ir sprādzienbīstams temats, kas izraisa daudz diskusiju. Partija pēdējos gados ir kļuvusi spēcīga un, neskatoties uz politisko izolāciju, bauda plašu atbalstu iedzīvotāju vidū. Taču politisko klimatu pavada bailes un apsūdzības, kas klasificē AfD kā “noteiktu labējo ekstrēmistu” grupu. To apstiprina Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs, kas visas partijas ekstrēmisko raksturu uzskata par pašsaprotamu, pamatojoties uz iekšējo ziņojumu, kas netika publicēts, kā ziņots. ikdienas ziņas.

Lai gan AfD atrodas politiskā karantīnā un sadarbība ar to parlamentā lielākoties ir izslēgta, atbalsts partijai ir audzis. CDU paliek attālināti, pat ja tādas draudīgas balsis kā Karls Teodors zu Gutenbergs cenšas izbeigt boikotu pret AfD un to apbēdināt. Partiju galvenokārt noraida vadošie Savienības pārstāvji, piemēram, Pēteris Taubers, kurš uzsver, ka neiesaistīsies nekādā sadarbībā, lai atbrīvotu CDU no “sarkanzaļās Babilonijas gūsta”, savukārt tiek prognozēta iespējamā mazākuma valdība, kas varētu meklēt vairākumu ar AfD vai, alternatīvi, ar sarkanzaļi-sarkano vairākās federālajās zemēs, piemēram, taz turas.

Vēlēšanas un pretestība

Neraugoties uz pieaugošo iedzīvotāju daļu atbalstu, AfD ir cietusi sāpīgu sakāvi vairākās vietējās vēlēšanās Ziemeļreinā-Vestfālenē un Brandenburgā. Tādās pilsētās kā Eizenhtenštate un Frankfurte (Odera), ja neskaita dažus panākumus, partija piedzīvoja smagus neveiksmes. Lielākā daļa vēlētāju svarīgās otrās kārtas vēlēšanās izlēma pret AfD kandidātiem. Tas liek domāt, ka pretestība partijai Vācijā ir spēcīgāka par tās izaugsmi. Piemēram, labvēlīgais AfD kandidāts zaudēja SPD vīrietim Templinā. Šķiet, ka migrācijas skaitļi, kas kopumā samazinās, neietekmē AfD apstiprinājumu, kas liek jautāt, cik lielu ietekmi atstāj vidējo segmentu demarkācija.

Starptautiskajā salīdzinājumā situācija vietām ir atšķirīga. Tādās valstīs kā Francija un Austrija labējo ekstrēmistu mēri vairs nav jaunums. Pretestība pret radikalizēto AfD, kas mēģina sevi attēlot kā Robinu Hudu un nosoda centra dubultstandartus, pieaug, taču saglabājas stabila. Pašlaik bīstamā AfD ietekme varētu novest pie normalitātes tikai tad, ja tā piedalītos politiskajā aģitācijā.

Ētika politiskajā diskursā

Runājot par pamatvērtībām, AfD neiztiek bez skandāliem. Tās locekļu paziņojumi bieži vien ir klajā pretrunā ar cilvēka cieņas un demokrātijas principiem. Satversmes aizsardzības birojs pieļauj, ka viņu etniskā retorika atspoguļo tautas izpratni par etnisko izcelsmi, kas nav savienojama ar demokrātisko pamatkārtību. Tādi apgalvojumi kā: “Mums arī jāļauj izlemt, kas patiesībā pieder šai tautai” vai aicinājums “remigrācijai” – t.i., ārzemnieku atgriešanai – skaidri parāda, cik lielā mērā atsevišķas iedzīvotāju grupas tiek atstumtas. Šādi paziņojumi ir tikai daži no daudziem, kas veido ainu par politiku, kas attālinās no minētajiem pamatprincipiem.

Laikā, kad cieš uzticēšanās demokrātiskām institūcijām un politiskajam diskursam, jācer, ka pretošanās labējo ekstrēmistu kustībām, piemēram, AfD, turpināsies. Politiskā karantīna bieži ir bezpalīdzīgs rīks, taču daudzi novērotāji uzskata, ka tas var būt efektīvs smalkā līmenī. Pašreizējā politiskajā vidē ir steidzami jāaizstāv demokrātija un jāstiprina balsis, kas veicina visu cilvēku pozitīvu sociālo līdzdalību.